Eiropas Savienības monetārās politikas dēļ lielākā daļa ES dalībvalstu izmanto eiro valūtu. Dažkārt šo valūtu dēvē par EUR, un tās simbols ir €. Šobrīd šo valūtu ir ieviesušas 20 dažādas valstis, kurās kopumā vairāk nekā 300 miljoni iedzīvotāju saņem algas, apmaksā rēķinus un pārtikas produktus ar eiro.
Taču ne visas Eiropas valstis faktiski izmanto eiro, lai gan tās ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Tāpēc šajā rakstā mēs apskatīsim visas valstis, kurās var izmantot eiro, kā arī tās valstis, kuras ir ārpus eiro zonas. Izbaudiet!
Kāpēc tika ieviests eiro
Ir vairāki iemesli, kāpēc ES nolēma ieviest eiro kā vienoto valūtu. Galvenais iemesls bija veicināt ekonomisko integrāciju un stabilitāti ES, kā arī nodrošināt labākus tirdzniecības nosacījumus uzņēmumiem un privātpersonām visā zonā.
Izmantojot vienotu valūtu, valstis var vieglāk tirgoties savā starpā bez valūtas maiņas, tādējādi samazinot darījumu izmaksas un novēršot valūtas kursa riskus. Tas var palīdzēt stimulēt ekonomikas izaugsmi un palielināt tirdzniecību starp ES valstīm.
Vēl viens eiro ieviešanas iemesls ir palielināt ES politisko un ekonomisko ietekmi pasaulē. Eiro tagad ir viena no galvenajām pasaules valūtām, un tā izmantošana ir palīdzējusi palielināt ES ekonomisko un politisko ietekmi.
Turklāt eiro tika uzskatīts par veidu, kā veicināt vienotību un solidaritāti ES. Izmantojot kopīgu valūtu, ES valstis ir ciešāk saistītas un var ciešāk sadarboties, lai sasniegtu kopīgus mērķus un politiku.
Tas ir ļāvis optimizēt finanšu sistēmu, uzlabot regulējumu un kontroli, kā arī atvieglot tūristu ceļošanu ES teritorijā, lai uzzinātu produktu, pakalpojumu un viesnīcu cenas.
Valstis, kurās izmanto euro valūtu
Kā minēts iepriekš, no 2023. gada 1. janvāra 20 pilntiesīgas ES dalībvalstis arī izmanto eiro. Horvātija ir jaunākais papildinājums šajā sarakstā. Iekavās esam iekļāvuši arī oficiālās pieņemšanas datumu.
- Austrija (1999)
- Beļģija (1999)
- Horvātija (2023)
- Kipra (2008)
- Igaunija (2011)
- Somija (1999)
- Francija (1999)
- Vācija (1999)
- Grieķija (2001)
- Īrija (1999)
- Itālija (1999)
- Latvija (2014)
- Lietuva (2015)
- Luksemburga (1999)
- Malta (2008)
- Nīderlande (1999)
- Portugāle (1999)
- Slovākija (2009)
- Slovēnija (2007)
- Spānija (1999)
Piezīme: visas valstis, kas ievieš eiro valūtu, to dara 1. janvārī.
Papildus jau minētajām 20 valstīm ir arī citas valstis, kurās kā valūtu izmanto eiro. Dažas no šīm valstīm oficiāli neietilpst Eiropas Savienībā, bet, pateicoties īpašai politikai, tām joprojām ir atļauts kalt savus eiro. Citas valstis, kas iekļautas šajā sarakstā, vienkārši izmanto valūtu, to nemaz nekalot.
- Andora
- Kosova
- Monako
- Melnkalne
- Sanmarīno
- Vatikāns
Īpašie gadījumi
Ir dažas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras vai nu nav pievienojušās eirozonai, vai arī to nolīgumos ir citi nosacījumi, kas tām ļauj turpināt izmantot tradicionālās valūtas, nevis ieviest eiro.
Šīs prasības izvirza Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka, kuras kopā izvērtē kandidātvalstu nosacījumus saskaņā ar tā sauktajiem konverģences kritērijiem.
Dānija
Dānija ir īpašs gadījums, jo tā ne tikai neizmanto eiro, bet arī ir vienīgā valsts, kurai to nekad nebūs jādara, ņemot vērā tās īpašos nolīgumus ar ES. Tomēr Dānija joprojām īsteno fiksēta kursa politiku, kas nozīmē, ka Dānijas Nacionālā banka cenšas panākt, lai Dānijas kronas kurss cieši atbilstu eiro vērtībai.
Galvenais iemesls tam ir 2000. gadā notikušais sabiedriskais balsojums. Dānijas iedzīvotāju vairākums nobalsoja pret eiro ieviešanu, un, pateicoties noteiktām politiskām vienošanām, valstij tika atļauts saglabāt vietējo valūtu, kas pazīstama kā Dānijas krona jeb DKK, izmantojot ISO 4217 valūtu kodu.
Bulgārija, Zviedrija, Rumānija, Polija, Ungārija un Čehija.
Šīs valstis vēl nav pievienojušās eiro zonai, bet tām ir pienākums ieviest eiro kā nosacījumu dalībai ES. Šobrīd tām ir piešķirti atbrīvojumi no šīs prasības, jo tās neatbilst nepieciešamajiem ekonomiskajiem kritērijiem vai arī to pievienošanās līgumos ir iekļautas atkāpes. Dažas valstis, piemēram, Zviedrija, jau atbilst kritērijiem vai vismaz varētu tos ātri izpildīt, tomēr sabiedrības noskaņojuma dēļ tās kavē pieteikšanās procesu. Citas valstis joprojām strādā pie savas finanšu politikas, lai būtu pilnībā gatavas pievienoties eiro zonai.
