Vikingu apģērbu izgatavoja no dabīgiem materiāliem, piemēram, vilnas, lina un dzīvnieku ādām. Vikingi dzīvoja aukstā klimatā, tāpēc viņu apģērbs bija veidots tā, lai saglabātu siltumu un sausumu. Viņiem bija arī praktiska un funkcionāla pieeja apģērbam, galveno uzmanību pievēršot izturībai un ērtai pārvietošanai.
Vīriešu apģērbs:
Vikingu vīrieši parasti valkāja garu vilnas vai lina kreklu vai tuniku, ko valkāja virs vilnas biksēm. Krekls bija ar jostu jostasvietā, un bieži vien tam bija garas piedurknes, kuras vajadzības gadījumā varēja sarullēt. Aukstā laikā virs tunikas valkāja vilnas vai dzīvnieku ādas mēteli, lai būtu siltāks. Apmetni piestiprināja ar brošu vai piespraudi.
Vīriešu apavus veidoja ādas apavi vai zābaki, kas bieži vien bija pastiprināti ar metāla tapām vai naglām, lai padarītu tos izturīgākus.
Kaujās vikingu vīri aizsardzībai valkāja ķēdes smailes kreklus vai ādas bruņas. Ķiveres valkāja arī galvas aizsardzībai, un daudzām ķiverēm papildu aizsardzībai bija deguna vai sejas maska.
Sieviešu apģērbs:
Vikingu sievietes valkāja garu kleitu no vilnas vai lina, kas bieži vien bija rotāta ar izšuvumiem vai citiem dekoratīviem elementiem. Kleitu parasti turēja josta, ko valkāja jostasvietā. Aukstā laikā virs kleitas valkāja vilnas vai dzīvnieku ādas mēteli, lai būtu siltāks.
Vikingu sievietes valkāja arī galvas segu, ko sauca par “hufu” vai “kyrtill”, kas bija līdzīga kapuci vai šallei un ko varēja uzvilkt, lai nosegtu galvu un kaklu.
Sieviešu apavus veidoja ādas kurpes vai zābaki, kas bieži bija rotāti ar izšuvumiem vai citiem dekoratīviem elementiem.
Rotaslietas un aksesuāri:
Gan vīrieši, gan sievietes nēsāja dažādas rotaslietas un aksesuārus. Apmetņus un tunikas piestiprināja ar saktām un piespraudēm, bet jostas jostasvietas stiprināšanai izmantoja jostu sprādzes. Populāras bija arī kaklarotas, rokassprādzes un gredzeni.
Vikingu sievietes bieži nēsāja krelles ap kaklu vai ap galvu, un šīs krelles bieži vien bija izgatavotas no dzintara vai citiem dārgmetāliem.
Vikingu vīrieši bieži nēsāja rokas gredzenus jeb torkus, kas bija izgatavoti no sudraba vai zelta un simbolizēja bagātību un statusu.
Kopumā vikingu apģērbs bija praktisks un funkcionāls, izstrādāts tā, lai nodrošinātu lietotājam siltumu un sausumu skarbos klimatiskajos apstākļos. Apģērbs bija labi piemērots arī vikingu aktīvajam dzīvesveidam, nodrošinot ērtu pārvietošanos un izturību. Vikingi lielu nozīmi piešķīra arī personīgajām rotām – gan vīrieši, gan sievietes nēsāja dažādas rotaslietas un aksesuārus, lai parādītu savu bagātību un statusu.
