Cilvēkam, kurš plāno emigrēt uz Eiropu, tik daudz kas var šķist skaidrs, līdz brīdim, kad iekšpusē atklājas slēptā sarežģītība. Ārpus tās daudzi uzskata, ka Eiropa ir gandrīz ideāli viendabīga sabiedrība, vismaz attiecībā uz to, kā viņi dara savas lietas. Lai gan kontinents lielākoties darbojas kā vienota struktūra ES komisijas pakļautībā, joprojām pastāv vairākas sociālās un ekonomiskās partnerības vai bloki ar regulām. Tāpēc labāk jau tagad labi apgūstiet Skandināviju, Šengenas zonu un Ziemeļvalstis.
Jebkurā gadījumā, kad persona no ārvalstīm pieprasa vīzu ceļošanai uz Eiropu, tiek izsniegta Šengenas vīza. Tas ir arī ar konkrētu galamērķa valsts nosaukumu, kurā ieradīsies vispirms. Šī ierašanās osta attiecīgajā periodā tiek uzskatīta par mājvietu. Iespējams, jums varētu būt interesanti uzzināt, kā to var prasīt apstākļi, dažus noteikumus par katru no šiem mazajiem Šengenas zonas blokiem.
Reģionālo bloku nosaukumi, ar kuriem jums jāiepazīstas
Lai gan mūsdienās internets sniedz mums atbildi uz gandrīz visu, kas mums var būt nepieciešams, tikai ar vienu klikšķi, ir ļoti svarīgi, lai mums būtu priekšstats par to, ko meklēt. Iedomājieties, ka esat Eiropā un kāds jums saka, ka ir balkānis, Vidusjūras vai skandināvs. Iespējams, ka sākumā jums uz sejas būs rakstīti pārsteigumi. Iekšēji jūs būtu kā aah! Es domāju, ka tu esi eiropietis. Bet nevajag par to domāt, Eiropa ir sadalīta, lai gan par to ne vienmēr tiek plaši runāts, jo lietussargs “Eiropa” aptver visu.
Eiropā frāzes Ziemeļvalstis, Šengena un Skandināvija netiek lietotas savstarpēji aizvietojami, kā tas ir citviet pasaulē. Patiesībā runāt par šīm vietām tā, it kā tās nozīmētu vienu un to pašu, būtu nezināšana pat no tā, kas par tām rakstīts grāmatās.
Šengenas zona
Tagad, kad esat nolēmis nekad neiekrist nezināšanas slazdā, ziniet, ka Šengenas zona ir zona. Zonā ir 26 Eiropas valstis. Tādējādi vēstniecībā vai konsulātā izsniegtā vīza būtībā dod jums iespēju apmeklēt visas šīs valstis, neuzrādot papildu personu apliecinošus dokumentus.
Plašajā Šengenas zonā katru gadu tiek reģistrēts tik daudz imigrantu, kas ieceļo un izceļo no tās, kā arī ieceļo iekšienē. Lielākā daļa Šengenas valstu laika gaitā ir izveidojušas ekonomiskas aktivitātes un ciešas saites, kas padara šo reģionu tik pievilcīgu. Tiesību aktu hierarhijā ir gadījumi, kad Šengenas vai ES tiesību akti ir svarīgāki par citiem konkrētās valsts tiesību aktiem. Tas var būt svarīgi imigrantam, kas cenšas nokārtot uzturēšanās vai uzturēšanās statusa maiņu. Dažos gadījumos, atsaucoties uz ES tiesību aktiem un izmantojot labu juristu, jūsu nabaga ādu var glābt deportācijas zobs.
Svarīgi jautājumi, kurus ikviens imigrants varētu vēlēties uzzināt par katru no Šengenas valstīm, ir atrodami šeit.
Ziemeļvalstu reģions
Ziemeļvalstu reģionā ietilpst piecas suverēnas valstis – Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Somija un Islande. Tomēr arī trīs autonomās teritorijas, kas ir saistītas ar šīm piecām valstīm – Grenlande, Fēru salas un Alande – ir daļa no tām. Tie visi veido savdabīgu reģionu, kas saistīts ar vēsturiskām saitēm. Reģioniem ir arī cieša starpvaldību sadarbība attiecībā uz valstu robežām.
Lai to labāk saprastu, soli pa solim. Visās norvēģu, zviedru un dāņu valodās Norden burtiski nozīmē “ziemeļi”. Ziemeļu reģions bija šī reģiona apzīmējums vismaz līdz pagājušā gadsimta 50. gadiem. Turklāt franči ir radījuši arī frāzi “le pays Nordiques”, kas vienkārši nozīmē Ziemeļvalstis. Tas ir kopīgs termins, ar ko visas piecas Eiropas ziemeļu valstis apvieno zem viena lietussarga un ko visas šīs valstis akceptē.
Bieži uzdod jautājumu, kur atrodas Skandināvija? Lai gan varētu domāt, ka atbildēt uz šo jautājumu ir vienkārši, tas var izrādīties sarežģītāks. Jums jāzina, ka tas, kas patiesībā veido Skandināviju, var mainīties atkarībā no ģeogrāfiskā, kultūras un valodas konteksta.
Pierādījumi, kurus arī jūs varētu vēlēties pārbaudīt, norāda uz to, ka Skandināvija radās 18. gadsimtā. Tas ir saistīts ar Dānijas un Zviedrijas universitāšu centieniem popularizēt kopīgo vēsturi, mākslu, kultūru un mitoloģiju, kas pastāvēja starp trim valstīm – Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju.
Lai jūs justos vēl sakarīgāks par šo tēmu, varbūt pamēģiniet lielīties, ka sākotnējā frāze šajā jēdzienā bija “Scania”. Scania ir Zviedrijas vistālāk uz dienvidiem esošā province, no kuras cēlies termins “Skandināvija”. Dānija un Norvēģija sākotnēji bija apvienojušās vienā karalistē, un tas ir iemesls, kāpēc tās tik ļoti mīl hygge.
Norvēģija un Zviedrija arī bija viena karaliste, līdz Norvēģija ieguva neatkarību. Tāpēc Skandināvija veido valstu grupu, kurā ietilpst Dānija, Zviedrija, Norvēģija, bet dažkārt arī Somija, Islande un Fēru salas.
Kādas ir atšķirības starp šiem trim reģioniem?
Diezgan bieži var novērot, ka cilvēki ne vienmēr ir vienisprātis par Ziemeļvalstu un Skandināvijas definīcijām. Parasti, kad vārds “ziemeļvalstu” tiek iekļauts, viss kļūst vēl sarežģītāk, kad runa ir par Ziemeļvalstīm un Skandināvijas reģionu. Šķiet, ka tas nozīmē vairāk vai mazāk vienu un to pašu, ņemot vērā to, ka abiem šiem terminiem ir kopīgas iezīmes. Šī iemesla dēļ daži cilvēki vienmēr lieto Skandināviju un Ziemeļvalstis savstarpēji aizvietojami, bet citi nodrošina, ka katram reģionam tiek pievienota noteikta nozīme.
Dažiem cilvēkiem Skandināvija ietver tikai Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju bez Somijas un Islandes. Lai gan termins Skandināvija raksturo plašāku reģionu, termins Ziemeļvalstis kļūst daudz populārāks, jo tas ir daudz elastīgāks jēdziens. Dažādos laikos tas ir pilnībā mainījis gan savu nozīmi, gan ģeogrāfisko kontekstu, un tas neapšaubāmi turpinās mainīties.
Savukārt Šengenas zonā ietilpst visas 26 Eiropas valstis bet ne visas ES valstis ir tās daļa. Piemēram, Īrija joprojām ir. Citas valstis, piemēram, Rumānija, Bulgārija, Horvātija un Kipra, cenšas iekļauties šajā zonā. Tomēr jāņem vērā, ka šajā jomā ir dažas Eiropas valstis, kas tomēr nav ES dalībvalstis. Piemēram, Islande, Norvēģija, Lihtenšteina un Šveice.
