Ātri fakti par Norvēģiju

Norvēģija ir Ziemeļeiropas valsts, kuras kontinentālā teritorija atrodas Skandināvijas pussalā. Valsts ziemeļaustrumos atrodas Somija un Krievija, bet dienvidos – Skagerakas šaurums, kura otrā pusē atrodas Dānija.

Norvēģijas piekrastes līnija ir plaša un vērsta pret Atlantijas okeāna ziemeļu daļu. Šī jūras ietekme izpaužas arī Norvēģijas klimatā, jo jūras piekrastē ir zema temperatūra, bet iekšienē, lai gan aukstāks, tas ir daudz maigāks salīdzinājumā ar citām pasaules vietām šādos ziemeļu platuma grādos.

Monarhija ar nelielu iedzīvotāju skaitu

2013. gada oktobrī Norvēģijas iedzīvotāju skaits bija 5 096 300, un tiek prognozēts, ka līdz 2060. gadam valstī dzīvos vairāk nekā 7 miljoni cilvēku. Valsts ir piesaistījusi imigrantus no Dienvideiropas un Centrāleiropas, Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Āzijas un citām valstīm.

Norvēģija ir vienota suverēna valsts ar konstitucionālu monarhiju, kurā valsts vara ir sadalīta starp parlamentu, valdību un augstāko tiesu.

Pašreizējais Norvēģijas karalis ir Haralds V no Gluksburgu nama. Kopš 2013. gada Norvēģijas premjerministre ir Erna Solberga, kura nomainīja Jensu Stoltenbergu.

Karaliste tika izveidota, apvienojoties vairākām mazām karalistēm, un kopš tā laika pastāv nepārtraukti 1148 gadus, lai gan no 1814. līdz 1905. gadam tā bija personālūnijā ar Zviedrijas Karalisti.

Ģeopolitiskā situācija

Pirmā pasaules kara laikā Norvēģija bija neitrāla un palika neitrāla līdz 1940. gada aprīlim, kad to iebruka un okupēja vācieši, līdz Otrā pasaules kara beigām.

Norvēģijā ir divu līmeņu administratīvais un politiskais iedalījums: tie ir apgabali un pašvaldības.

Tradicionālās teritorijas nosaka un ietekmē sāmu tauta (Norvēģijas pamatiedzīvotāji), izmantojot sāmu parlamentu un Finmarkas likumu.

Valsts uztur ciešus sakarus ar Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Norvēģija ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas NATO, Eiropas Padomes, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļvalstu padomes, PTO un citu organizāciju dibinātājām. Norvēģu valoda ir savstarpēji saprotama ar dāņu un zviedru valodu.

Labklājība un ekonomika

Norvēģija ievēro Ziemeļvalstu labklājības modeli, nodrošinot vispārēju veselības aprūpi un visaptverošu sociālās drošības sistēmu, kuras vērtības sakņojas egalitārisma idejās.

Valsts rūpniecības nozares ir plaukstošas, un tajā ir plašas naftas, dabasgāzes, minerālu, jūras velšu, saldūdens un kokmateriālu rezerves. Naftas rūpniecība veido ceturto daļu no valsts IKP.

Norvēģija ir lielākā naftas un dabasgāzes ražotājvalsts pasaulē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju ārpus Tuvajiem Austrumiem.

Augsts ienākumu un attīstības indekss uz vienu iedzīvotāju

Pasaules Bankas un SVF sarakstos Norvēģijai ir ceturtais augstākais ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju pasaulē. CIP veidotajā IKP uz vienu iedzīvotāju sarakstā, kurā iekļautas arī autonomās teritorijas un reģioni, šī valsts ieņem vienpadsmito vietu.

Norvēģijas valsts ieguldījumu fonds, kas pārsniedz 1 triljonu ASV dolāru, ir lielākais pasaulē. Kopš 2009. gada Norvēģija ir arī pirmajā vietā pasaulē pēc cilvēkfaktora.

Attīstības indeksa rangā, kas tai iepriekš piederēja no 2001. līdz 2006. gadam. 2017. gada Pasaules laimes ziņojumā Norvēģija ieņēma pirmo vietu, un tai ir viens no zemākajiem noziedzības rādītājiem pasaulē.