Ziemeļvalstu mitoloģijas dzimtas koks

Ziemeļvalstu mitoloģijas dzimtas koks

Zināšanas par norvēģu mitoloģiju varētu būt labs veids, kā novērtēt norvēģu kultūras pamatus. Tāpat kā jebkurā citā kultūrā, arī norvēģu mitoloģijā valda ģimeniska sakārtotība. Tāpēc mītiskajiem varoņiem norvēģu valodā ir attiecību un attīstības elements, ko ir ļoti interesanti iepazīt.

Tāpat kā visās kultūrās, arī par norvēģu mitoloģiju pilnīga informācija bieži vien ir nepilnīga vai ļoti trūcīga. Līdzīgi arī norvēģu mitoloģijas koku piemeklē tas pats ierobežotas informācijas liktenis. Tomēr pieejamā informācija ļauj ticēt, ka Ymir ir pirmā radība norvēģu mitoloģijā.

Ymirs, pirmais milzis norvēģu mitoloģijā, radās no ūdens pilieniem, kas veidojās, izkusstot Nifiheima ledum. Lai gan par dzimtas koku var atrast zināmu informāciju, jāatzīst, ka dažas radības šajā līnijā nesniedz nekādu informāciju par faktisko izcelsmi, tādējādi atstājot daudz vietas spekulācijām. Dažas no šīm būtnēm, par kuru izcelsmi trūkst pietiekamas informācijas, ir Tors, Mimirs, Njords, Jords, Frigs un Audumbla.

Ymir

Jmirs bija milžu senči. Viņš dzemdēja vairākus milžus, tostarp Angrbodu, Farbauti, Aegiru un Ranu. Lai gan viņš nebija precējies, viņš gulēja un svīst. Tāpēc bērni radās no sviedriem, un tas nozīmē, ka viņa eksistence kaut kādā veidā ir atbildīga par cilvēci.

Angrboda

Ziemeļvalstu mītos Angrboda ir Jotunns. Turklāt viņa ir ne tikai briesmoņa māte, bet arī Lokija draudzene. Vārds nozīmē tāds, kas sniedz bēdas vai nes bēdas.

Aegir un Ran

Norvēģu mitoloģijas dzimtaskokā Egirs un Rana ir precējušies. Viņiem kopā bija deviņas meitas, tostarp Kolga, Drofna, Bylgja, Hronna, Udra, Hefring, Blodugadda, Dufa un Himinglajeva. Gan Egirs, gan Rans dzīvoja zem okeāna un viņiem piemita dievišķas spējas.

Egīra meitas

Egīra meitas ir Kolga, Drofna, Bylgja, Hronna, Ūdra, Hefringa, Blodugadda, Dufa un Himinglajeva. Tiek uzskatīts, ka tie ir viļņu gars. Viņiem bija spēja personificēt viļņus. Katras meitas vārdam bija atšķirīga nozīme: Kolga (vēss vilnis), Drofn (ķemme, putu plankums), Bylgja (vējš), Hronn (akas vilnis), Udr (putojošs vilnis), Hefring, Blodughadda (asiņaini mati), Dufa (piķains vilnis) un Himinglaeva (caurspīdīgs vilnis).

Farbauti

Ziemeļvalstu mitoloģijā viņš ir Jotunns. Pēc laulībām ar Laufeju viņiem piedzima dēls Loki. Diemžēl par viņu sennorvēģu valodā nav tik daudz informācijas.

Loki

Ziemeļvalstu mītā Loki ir viltīgs viltnieks, un vairāk informācijas par viņu var atrast sadaļā “Loki Norse Mythology“. Viņš bija lielo dievu, tostarp Odina un Tora, sabiedrotais. Papildus tam, ka Loki ir triksteris, viņš iesaistās arī citās ļaundarībās, tostarp iesaistās Baldera nāvē un izjauc Egīra mielastu.

Loki bija romāns ar zirgu, kad viņš atļāva celtniekam to izmantot, un viņam tika teikts, lai novērstu noteiktu problēmu, ka viņš domāja, ka ar to ir sekss. Šī romāna rezultātā dzimis Sleipnirs– astoņkājains zirgs, kuru jāja Odins. Lokim un milzenei Angrbodai bija trīs bērni: Hel, Jormungandr un Fenrir.

Jormungandr

Jormungandrs ir pasaules čūska. Viņš ir ne tikai Tora ienaidnieks, bet arī ļauna čūska. Tors viņu ienīda, jo viņš bija vienīgā būtne kosmosā, kas viņam pretojās. Turklāt viņš apņem Midgārdas valstību.

Hel

Sennorvēģu valodā Hel nozīmēja mirušo pasauli. Tāpēc Helu sauca par nāves dievieti. Lai gan Hel ir sarežģīts personāžs, un viņa bija atbildīga par dvēselēm, kuras nevar nokļūt Valhallā.

Fenrir

Fenrīrs ir briesmīgs vilks sennorvēģu valodā. Fenrīrs simbolizēja mežonību, kuru nevar kontrolēt. Diemžēl pat dievi to nespēj kontrolēt, kā to apliecina ziemeļnieku mīts.

Auðumbla

Auðumbla ir senā govs Ziemeļvalstu mītos. Viņa ir saistīta ar Ymiru un Ginnungagapu, jo Ymirs barojas no viņas piena. Auðumbla barojās ar sāļiem rumainiem akmeņiem. Pirmajā dienā, kad viņa laizīja akmeņus, iznāca cilvēka mati, otrajā dienā – galva, bet trešajā dienā iznāca cilvēks vārdā Buri.

Buri

Viņš ir Borra tēvs, un par viņu nav daudz zināms. Izvilkumā no Prozas Eddas, kurā ir informācija par viņu, teikts: “Viņa laizīja ledus bluķus, kas bija sāļi; un pirmajā dienā, kad viņa laizīja bluķus, vakarā no tiem iznāca vīrieša mati, otrajā dienā – vīrieša galva, bet trešajā dienā tur bija viss vīrs. Viņu sauca par Buri: viņš bija gaišs pēc auguma, liels un varens. Viņam piedzima dēls Borrs.”

Burr

Viņš bija Bestlasas vīrs, kā arī Odins, Ve, Hoenirs un Vili. Pēc tam, kad Buri atteicās no troņa, Bors palika valdīt Asgardu. Šajā laikā viņš vadīja tautu labklājības un varas laikā. Viņa triumfs uz lauka un līderība ļāva viņam iemantot savas tautas uzticību. Tāpēc viņš ir viens no dieviem, kam bija nozīmīga loma Visuma radīšanā.

Odins

Ziemeļvalstu mitoloģijā Odins ir aprakstīts kā vienacis un gudrs vīrs. Viņš ir mirušo, maģijas, rūnu, dzejas un kara dievs. Odins dzīvoja Valhallā, un viņš tiek attēlots kā garš vīrs ar bārdu. Turklāt viņš parādījās, lai aizsargātu visus varoņus norvēģu mitoloģijā.

Odins bija precējies ar Frigu, kas veicināja auglību un laulību. Viņiem kopā piedzima dēls vārdā Balderis. Nanna apprecējās ar Balderu un dzemdēja dēlu vārdā Forseti. Arī Odinam bija mīļākā Jord, un viņi kopā dzemdēja Toru. Odins dzemdēja vēl divus bērnus, tostarp Bragi un Hodru. Odina romāns ar Sif noveda pie Ullra piedzimšanas.

Thor

Tors bija temperamentīgs pērkona, koku, svēto birzīm, zibens, svētbrīža, cilvēces aizsardzības, spēka un vētru dievs. Ezīru dienestā viņš sakāva vairākus Jotnarus un briesmoņus. Lai gan Sifai bija romāns ar Odinu, viņa apprecējās ar Toru, un viņi kopā ieņēma Trudu un Modi. Tora romāns ar Jarnsaxu izraisīja Magni dzimšanu.

Njord

Ziemeļvalstu mitoloģijā nav skaidrs, vai Njordam bija kādi vecāki. Njords apprecējās ar Skadi, un viņiem kopā piedzima divi dvīņu bērni vārdā Freja un Freja. Freirs bija precējies ar Gerdru, bet Freja – ar Odru.

Tyr

Tīrs ir kara dievs, un viņš ir slavens ar cīņu ar Fenrīru, kurā viņš zaudēja roku. Viņa tēvs nav zināms, jo dažos stāstos viņš ir Odina dēls, bet citos – milža Himīra dēls. Vairāk informācijas par kaujām, ģimeni un viņa ietekmi uz ziemeļniekiem var atrast sadaļā “Ziemeļvalstu kara dievs“.

Mimir

Ziemeļvalstu mitoloģijā Mimiram piemīt gudrība un zināšanas. Norvēģu mitoloģijā Mimira dzimta nav zināma, lai gan daži nostāsti vēsta, ka viņš varētu būt Bölþorna dēls vai Bestlas brālis. Tāpat tiek apgalvots, ka Mimira ir ūdens gars.

Ja esat no Ostinas, Teksasas štatā, esat Ziemeļvalstu mitoloģijas cienītājs un plānojat apmeklēt Skandināvijas valstis vai pārcelties uz tām, neaizmirstiet pajautāt savam Ostinas imigrācijas advokāta par prasībām, kas jāievēro, lai ieceļotu katrā no šīm vietām.

Author photo
Publication date:
An avid storyteller and passionate writer with a penchant for letting people know that which they don't know while at the same time telling people more about what they may already have known. At the end, you stay informed, be curious, and get cosy.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *