Norvēģu uzvārdi

Lingoda
Norvēģu uzvārdi

Norvēģu uzvārdi ir viens neticams veids, kā uzzināt tautas lielo kultūru. Jaunam cilvēkam norvēģu vārds var vienkārši tikt nodots individuālai identifikācijai, bet vietējiem iedzīvotājiem tas ir kas vairāk. Norvēģu uzvārds ir ģimenes identitātes avots. Ar uzvārdu kāds to var izsekot līdz iepriekšējām paaudzēm.

Kādam, kuru interesē zināt un saprast norvēģu uzvārdu progresēšanu, tas ir interesanti vārti uz viņu kultūru. Uzvārdos ir vairāk nekā tikai personiskā atzīme, un tos var izmantot, lai izsekotu savu paaudzi.

Īsa norvēģu uzvārdu vēsture

The norvēģu uzvārdi pagātnē ir veiktas korekcijas. Katras korekcijas mērķis bija noteikt uzvārdus kā ģimenes identitātes avotu. Piemēram, gados pirms 1923. gada Norvēģijā izplatītā vairuma uzvārdu tendence beidzās ar -son, -sen, -dotter vai -datter. Šie vārdi parādīja vai nu dēlu, vai meitu.

Lai nodrošinātu konsekventu vārdu došanu, Norvēģijas valdības politika kļuva par to, ka cilvēki izvēlas uzvārdus, kurus var nodot tālāk. Atbildot uz šo prasību, ģimenes izvēlējās turpināt tēva uzvārdus, bet citi joprojām izvēlējās vietu nosaukumus vai saimniecību nosaukumus. Sākotnēji norvēģu uzvārdu avoti ietvēra saimniecību nosaukumus, toponīmus un vietvārdus. Līdz ar jaunajiem likumiem ģimenes varētu uzvārdu nodot no vienas paaudzes otrai.

Šodien ikviens, kam interesē Skandināvija vai īpaši Norvēģija, var brīnīties par atšķirīgajiem uzvārdiem. Iepriekš ģimeņu vārdiem bija interesanti stāsti etimoloģijas pasaulē. The Norvēģu uzvārdi Tēvu tiešie vārdi ietver ainavu ģeogrāfisko iezīmju, vietu un citu nosaukumu nosaukumus. .

Norvēģu uzvārdi
Norvēģu vārdi norāda uz paaudžu iedzimto virzienu

Norvēģu uzvārdu avoti

Tāpat kā citās Skandināvijas daļās, arī norvēģu uzvārdi ir unikāli. Uzvārdi t viņš ir Norvēģijas fjordi nav tas pats, kas Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs. Galvenie uzvārdu veidi ir:

1. Norvēģu toponīmiskie uzvārdi:

Norvēģu toponīmiskie uzvārdi nāk no ģeogrāfiskām vietām un vietām. Šādi nosaukumi ir arī mākslinieciski vai dekoratīvi.

2: Norvēģu patronimiskie uzvārdi

Šos vārdus no ģimenes tēva nodeva citiem.

3. Norvēģu profesiju uzvārdi

Norvēģu arodvārdi nāk no kopīgā vai labākā darba, ko veica sencis. Tātad no šāda nosaukuma paaudzes var iegūt priekšstatu par to, ko viņu senči darīja, lai dzīvotu.

Agrāk norvēģu vārdiem bija trīs daļas, ieskaitot adresi, patronīmu un vārdu. Līdz ar modernizāciju viss mainījās, arī uzvārdu izsniegšanas process, un tagad norvēģiem nācās labot savus uzvārdus.

Populārākie norvēģu uzvārdi

  • Hansens : Tas ir izplatīts visā Norvēģijā, un tam ir pievērsta uzmanība visā pasaulē. Tas nozīmē Hansa dēlu, norādi uz norvēģu vārdiem. Lai gan ir pareizrakstības variācijas, piemēram, Hanssen, tas ir viens no visbiežāk sastopamajiem uzvārdiem Norvēģijā.
  • Johansens: Tas nozīmē Johana dēlu. To izmantoja kā alternatīvu Džonam, un tam bija tādas šķirnes kā Johanness.
  • Abija : Nosaukumu galvenokārt iedvesmojuši divi vārdi, tostarp “a” un “byr”. “a” nozīmē upi, bet “byr” nozīmē saimniecību.
  • Aaberg: Tas nozīmē kalnā, kas atrodas pie upes, un tas apzīmē indivīdu, kas dzīvo pie upes.
  • Ādlenda: nosaukums cēlies no senās norvēģu valodas “Árland”, kas nozīmē zemi pie upes.
  • Aamodt: Nosaukums apvieno “sapulci” un “upes”; tas nozīmē vietu, kur satiekas divas no upēm.
  • Orhūsa: Tas ir parasts nosaukums, kas cēlies no senās norvēģu valodas, un tas nozīmē upi un lauku sētu vai māju.
  • Aruds: Tas ir norvēģu uzvārds, kas veidots no “å”, kas nozīmē upi vai strautu, bet “rud” nozīmē izcirtumu.
  • Aun: Vārds “aun” nozīmē tuksnesi, saimniecību Norvēģijā.
  • Sprādziens: Tas ir viens no slavenākajiem norvēģu vārdiem, un tas ir pazīstams starp cilvēkiem, kas dzīvo kalna virsotnē, rindu zemē vai firmā.
  • Balke: nosaukums cēlies no skandināvu vārda “balk”, kas nozīmē staru.
  • Kūtis: tas ir uzvārds, kas sastāv no “Baldrekr” un “nes” sennorvēģu vārdiem, kas nozīmē zemesgabalu vai punktu.
  • Bergs: Nosaukumu galvenokārt izmanto cilvēkiem, kas dzīvo kāda reģiona kalnos.
  • Bekens: Salīdzinot ar pārējiem, šis uzvārds ir interesants, jo tas nāk no “Bec”, angļu vārda “Bekke”, kas nozīmē straumi.
  • Beito: uzvārds ir no upes nosaukuma, kas ir sasalis ar aukstumu vai ganībām.
  • Borgers: Tas ir apdzīvots nosaukums indivīdam, kas dzīvo pie nocietinājuma vai pie kalna.
  • Kallends: tas ir saimniecības nosaukums “Kalland”, kas nozīmē teļu zemi.
  • Dāls: Nosaukums cēlies no “Dalr”, sennorvēģu vārda, kas nozīmē ieleju.
  • Dahlem: tas sastāv no divu sennorvēģu vārdu kombinācijas “dalr” un “heim”, kas attiecīgi nozīmē ieleju un zirgu.
  • Dammen: Norvēģijā dambis nozīmē dīķi, un nosaukums, iespējams, cēlies arī no vietas Drammen, kas atrodas Norvēģijas dienvidaustrumos.
  • Dokken: tas cēlies no “Dokk”, sennorvēģu vārda, kas nozīmē depresiju vai dobumu.
  • Dybdahl: Norvēģijā tas nozīmē kādu, kas dzīvo dziļā ielejā.
  • Dullum: tas ir daudzskaitlī “dalr”, kas ir sennorvēģu nosaukums, kas nozīmē ieleju.
  • Ege: Tas cēlies no sennorvēģu vārda “eiki”, kas nozīmē ozolu birzs, un tas apzīmē arī Norvēģijas dienvidu augstākos ciematus.
  • Ola: Norvēģijā tas ir vārda olu daudzskaitlis.
  • Eiken: Tas nozīmē ozolu, kas iegūts no vārda “eik”.
  • Eldens: Tas cēlies no vārda, kas nozīmē liesmu vai uguni.
  • Elstad: Nosaukumam ir kombinācija “Eilifr”, kas ir personvārds, kā arī “stadr”, kas nozīmē lauku sēta.
  • Enbergs: nosaukums cēlies no diviem skandināvu vārdiem “Einir” un “berg”, kas nozīmē attiecīgi kadiķi un kalnu.
  • Fadness: Tas ir divu nosaukumu kombinācija “ferga” un “nes”, kas attiecīgi nozīmē prāmi un zemesgabalu.
  • Falla: Tas cēlies no vārda kritiens, atsaucoties uz koku ciršanu vai zemes nogruvuma vietu.
  • Falstad: Pirmais elements nav zināms, bet otrs stad nozīmē mājokli.
  • Fēns: Nosaukums cēlies no vārda Favin, kas nozīmē pļava.
  • Flaa: Tas ir ģimenes vārds ģimenēm, kuras dzīvoja terases saimniecībās.
  • Gārders: Es t cēlies no vārda “gard”, kas nozīmē saimniecība un citas vietas Norvēģijā.
  • Žaunas: Nosaukums nozīmē gravu
  • Grambo: Nosaukums nozīmē lauku sēta.
  • Granbergs: Nosaukums cēlies no sennorvēģu nosaukumiem “gran” un “berg”, kas attiecīgi nozīmē egli un kalnu.
  • Grande: Nosaukums nozīmē sandback.
  • Hāgens: Tas nozīmē aizsargātu reliģiju
  • Zāle: Nosaukums ir pieņemts personām, kuras strādāja neapgaismota muižnieka mājā, muižā vai zālē.
  • Hove: Tas ir atvasināts no norvēģu nosaukumiem, kas apzīmē kulta vietu.
  • Rags: Tas attēlo ģimenes, kuras no raga izgreznoja dažādus priekšmetus.
  • Ihle: Tas cēlies no vārda “ila”, kas nozīmē labi vai pavasaris.
  • Sala: Tas ir divu norvēģu vārdu kombinācija “ir” un “zeme”, kas attiecīgi nozīmē ledu vai ūdeni un zemi.
  • Jārs: Tas ir vecs norvēģu nosaukums “jaorr”, kas nozīmē malu vai malu.
  • Kjos: Tas nozīmē šauru ieleju.
  • Kleps: Tas nozīmē vai nu blefu, vai klinti.
  • Kvam: Tas norāda uz valsts mazajām ielejām.
  • Lunda: Tas ir populārs nosaukums, kas nozīmē kokus.
  • Landvik: Norvēģiem tā ir pilsēta, un tas nozīmē zemes ieplūdi.
  • Pārzinis: Tas ir vietas nosaukums, un tas sastāv no diviem sennorvēģu nosaukumiem “mar” un “angr”, kas attiecīgi nozīmē kaija un ieeja.
  • Malmin: Tas ir saistīts ar Norvēģijas lauku sētām.
  • Morkens: Tas nozīmē koku.
  • Naas: Norvēģijā tas nozīmē degunu.
  • Nerby: Tas nozīmē zemās saimniecības platības.
  • Ness: Norvēģiem šis vārds nozīmē zemesragu, un tas raksturo indivīdu, kurš dzīvo zemes ragā vai zemesragā.
  • Odden: Nosaukums nozīmē zemesgabalu.
  • Oklenda: Nosaukums apzīmē norvēģus no Oklendas vai Oklendas
  • Ottums: Nosaukums cēlies no Otta upes, kas nozīmē biedēt.
  • Ziedputekšņi: Nosaukums nozīmē mazu līci vai dīķi, un tas cēlies no vārda “aptauja”.
  • Rannum: Tas ir apdzīvots nosaukums, kas nozīmē slieksni vai degunu.
  • Rike: Tas nozīmē noteikumu.
  • Rosedahl : Tas ir nosaukums, kas slēpjas jautājumā par ieleju tīrīšanu.
  • Sellands: Šis vārds cēlies no norvēģu vārda “selja”, kas nozīmē vītolu un zemi, kas nozīmē zemi.
  • Stien: Norvēģijā nosaukums nozīmē lauku sētu.
  • Solbergs: Tas attiecas uz vietas nosaukumu, un divi vārdi “sol” un “berg” nozīmē sauli un kalnu.
  • Sund: Tas cēlies no vārda “sund”, kas nozīmē šaurumu.
  • Tanks : Nosaukums nozīmē labu garu.
  • Tande: Tas nozīmē zobs, un, no otras puses, tas attiecas uz Norvēģijas saimniecībām.
  • Tenold : Tas nozīmē iežogojumu nelielā kalniņā.
  • Ulbergs: Nosaukums ir divu vārdu kombinācija “ulfr” un “berg”, kas attiecīgi nozīmē vilku un kalnu.
  • Ure: Nosaukums nozīmē akmeņainas nogāzes pļavas.
  • Valens : Tas nozīmē seklus ūdeņus.
  • Wahl: Tā saucas norvēģu viensētas.
Lingoda

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *