Vai esat kādu laiku dzīvojis Norvēģijā un domājis, kāpēc cilvēki, veicot ikdienas darbības, atsaucas uz Janteloven? Jantelovens, saukts arī par Jantes likumu, apraksta norvēģu, kā arī citu skandināvu uzvedību. Viņi izvirza kopienu augstāk par indivīdiem, nav greizsirdīgi pret citiem cilvēkiem un nelepojas ar individuālajiem sasniegumiem.
Lai gan varētu domāt, ka Jantes likums ir kaut kas apzināti pielietots, taču nav tādu Jantes sargu, kas karājas ielu stūros, lai ķertu cilvēkus. Realitāte ir smalka; tas atrodas katrā ģimenē, cilvēkā, darba vietā un skolā. Tas nodrošina, ka cilvēki nejūtas slikti par noteiktām lietām.
Jantelovena izcelsme
Jantelovens ir izsekots Akselam Sandemose , kurš bija dāņu rakstnieks, kurš kļuva par norvēģu autoru. Viņa daiļliteratūras darbi ietvēra atsauces uz likumiem saistībā ar nelielu Dānijas pilsētu. Likums uzsver kolektīvo labklājību un sasniegumus, un tas attur koncentrēties uz individuāliem sasniegumiem.
Jantes desmit noteikumi
- Jums nevajadzētu domāt, ka esat kaut kas īpašs.
- Jums nevajadzētu domāt, ka esat tik labi kā mēs.
- Jums nevajadzētu domāt, ka esat gudrāks par mums.
- Jums nav jāpārliecina sevi, ka esat labāks par mums.
- Jums nevajadzētu domāt, ka zināt vairāk nekā mēs.
- Jums nevajadzētu domāt, ka esat svarīgāks par mums.
- Jums nevajadzētu domāt, ka kaut kas jums padodas.
- Tu nedrīksti par mums smieties.
- Jums nevajadzētu domāt, ka kāds par jums rūpējas.
- Nedomājiet, ka varat mums kaut ko iemācīt.
Salīdzinot ar citām tautām, Janteloven ir unikāli kultūras kodi, jo tie veicina sava veida mieru, un tiek atbalstīts arī kopīgs pamats. Saprotot veidu, tie tiek spēcīgi pielietoti Skandināvijā, un ir jāskatās uz to vispārējo kultūru. Viņiem patīk būt vienlīdzīgiem gandrīz visās lietās, sākot no darba vietas līdz mājām.
Kā lieto Janteloven
Likums ir plaši izplatīts, un tas ir acīmredzams gandrīz visos norvēģu un dāņu ikdienas dzīves aspektos. Tomēr nav “Kopenhāgenas policija: Īpašā Džantes tiesību nodaļa”, kurā vīlušies Skandināvijas policisti vadītu cilvēkus, kuri šķetina savu ego. Turklāt, pat ja māte bērnībā var lamāt bērnu par lielīšanos ar viņa sasniegumiem, pieaugušo pasaulē likumi izpaužas smalkos veidos.
Citās valstīs priekšnieki runā ar saviem strādniekiem; taču Skandināvijā priekšnieki runā ar darbiniekiem. Darbiniekiem tiek dota iespēja komentēt, sniegt idejas, izteikt savu viedokli, un neviens cilvēks netiek uzskatīts par augstāku par otru.
Likums arī nosaka cilvēku uzmanību uz cilvēka cienīgu dzīvi, un arī ienākumu nevienlīdzības reitingi lielākajai daļai Skandināvijas valstu parasti ir zemākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu sarakstā.
Jantelovens kā strukturālās cenzūras un varas simbols
Jantes likums tiek uzskatīts par vienojošu principu, ka tauta ir labāka par indivīdu. Piemēram, augsta līmeņa norvēģu sportistam, runājot par Norvēģiju, ir jārīkojas uzmanīgi. Ja nē, viņš varētu pateikt kaut ko negatīvu, un norvēģi to uzskatīs par nelikumīgu rīcību. Arī elites sportistiem būtu jāparāda sava pārliecība par vienlīdzības ideoloģiju.
Janteloven arī atbalsojas kā klasifikācijas princips, jo tas novelk līnijas starp kolektīvu un indivīdu. Iemesls ir tāds, ka tas nedefinē grupas elementus, bet gan definē atsevišķas sodāmas iezīmes.
Norvēģijā Jantes likums ir piemērots, jo tas palīdz stiprināt hegemonisko ideoloģiju, kas norvēģu nācijai piešķīra prioritāti. Izpilddirektoriem nav tiesību piecelties un pieprasīt pārākumu. Tā vietā jākoncentrējas uz to, lai produktu pieņemtu norvēģi.
Jantes likums reklāmā
Jantelovens attur no konkurentu sliktām mutēm privātās sanāksmēs vai pat reklamējoties. Ievērojot Jantes likumu biznesā, ir jāļauj citiem cilvēkiem pateikt, kāpēc jūsu produkts ir labāks, salīdzinot ar konkurentiem.
Ko starptautiskie ceļotāji var mācīties no Janteloven
Desmit noteikumi stāsta par Jantes pilsoņu ikdienu, un atkāpšanās no tiem tiek uzskatīta par sodāmu darbību. Skandināvu tautās parasti tiek atklātas jebkuras individuālas tieksmes, humora, kritiskās domāšanas, pašcieņas un radošuma pazīmes; tad tie tiek sašaurināti, ievietojot nelielu kastīti, lai nodrošinātu, ka citu cilvēku ego netiek pastiprināts, apdraudot sabiedrību. Vai visiem visā pasaulē nav savi personīgie mērķi un uzdevumi? Tādējādi jautājums par visu komunālo ir atturošs, jo, lai cilvēki varētu pastāvēt, ir jābūt kādam “es”.
Pašreizējā pasaulē, kurā dominē tādas sociālo mediju platformas kā Facebook, Instagram un WhatsApp, ceļošana tiek uzskatīta par veidu, kā izcelties uz pārējo fona. Fotoattēlu tveršana no dažādiem leņķiem, slavenas tūristu piesaistes vietas un ceļojumu dzīvesveida demonstrēšana liek cilvēkiem noticēt, ka citu cilvēku dzīve ir ideāla. Pat ar visu to nevar aiziet uz budistu templi un sākt fotografēt.
Pirms kādas darbības veikšanas tas ir jāpārdomā gan viņa, gan citu labā. Pateicoties tam, cilvēks uzzina par Jantelovenu. Noteikumi ir jāpatur prātā pat ceļojot, īpaši gadījumos, kad tie dod labumu indivīda drošībai un bagātina uzņēmējas valsts ekonomiku, vidi un kultūru.
Vai ir īstais laiks pārmaiņām?
Lai gan daži cilvēki uzskata Skandināviju par sava veida utopiju, šobrīd Norvēģijā ir vērojama anti-Janteloven kustība. Daži norvēģi uzskata, ka pretlielīšanās jēdziens neļauj nācijai sasniegt augstākus panākumus.
Kādā intervijā uzņēmēja Anita Krona Traase teica: “Viena no lielākajām lietām, kas Norvēģijā neļauj izveidot jaunuzņēmumu kultūru, ir pašcieņas trūkums. Sauls Singers bija Oslo pirms divām nedēļām, un viņš mums teica, ka pirmais vārds, ar ko norvēģi viņu iepazīstināja, bija Jantelovens.
Kāds ir Janteloven vēstījums nākamajai uzņēmēju paaudzei? Tāpēc sociālās normas kaut kādā veidā attur uzņēmējus no visu ielikt savos projektos.
